SIA "Valrek" apgrozījums pa gadiem, kopš dibināšanas:

1991. gads - ...

1992. gads - 11.1 tkst. LVL

1993. gads - 67.1 tkst. LVL

1994. gads - 102.2 tkst. LVL

1995. gads - 144.8 tkst. LVL

1996. gads - 137.7 tkst. LVL

1997. gads - 275.1 tkst. LVL

1998. gads - 368.1 tkst. LVL

1999. gads - 414.7 tkst. LVL

2000. gads - 497.2 tkst. LVL

2001. gads - 550.1 tkst. LVL

2002. gads - 750.1 tkst. LVL

2003. gads - 945.4 tkst. LVL

2004. gads - 1.24 milj. LVL

2005. gads - 1,73 milj. LVL

2006. gads - 2,13 milj. LVL

2007. gads - 2.63 milj. LVL

2008. gads - 2.51 milj. LVL

2009. gads - 2.04 milj. LVL

2010. gads - 2.22 milj. LVL

2011. gads - 2.36 milj. LVL

2012. gads - 2.43 milj. LVL

2013. gads - 2.53 milj. LVL (3.59 milj. EUR)

2014. gads - 3.73 milj. EUR

2015. gads - 3.9 milj. EUR

2016. gads - 3.98 milj. EUR

2017. gads - 3.99 milj. EUR

2018. gads - 4.37 milj. EUR

2019. gads - 4.38 milj. EUR

2020. gads - 4.75 milj. EUR

2021. gads - 5.03 milj. EUR

 

 

*mājsaimniecības elektropreces.

 

 

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

So­li pa priek­šu ga­da­lai­kiem, svēt­kiem un tau­tas tra­dī­ci­jām

Pres­tižā kon­kur­sa Lat­vi­jas la­bā­kais tir­go­tājs 2010 uz­va­rē­tā­ja ti­tuls ti­cis SIA Val­rek vai­rum­tirdz­nie­cī­bas bā­zei Val­mie­rā, bet lau­re­ā­ta gods — SIA Val­rek saim­nie­cī­bas pre­ču vei­ka­liem Stren­čos, Rū­jie­nā un Val­mie­rā. Pie­dā­vā­jam sa­ru­nu ar SIA Val­rek īpaš­nie­ku, uz­ņē­mē­ju Jāni Lilienfeldu.

Kāds ir jū­su uz­ņē­mu­ma CV?

SIA Val­rek di­bi­nā­ju 1991. ga­da no­vem­brī, tā­tad šo­ru­den būs 20. Uz­ņē­mēj­dar­bī­bu sā­ku no nul­les. Pil­sē­tas paš­val­dī­bas do­me at­ļā­va pri­va­ti­zēt 82 kvad­rāt­met­rus vei­ka­li­ņam Rī­gas ie­lā. Pēc di­viem ga­diem sā­kām arī māj­saim­nie­cī­bas pre­ču vai­rum­tirdz­nie­cī­bu, pie­gā­dā­jot klien­tiem pre­ces ar vie­nu au­to. Ta­gad lo­ģis­ti­ku no­dro­ši­nām ar pie­ciem bu­siem. Ne­iz­man­to­jam ci­tu pa­kal­po­ju­mus tā­dēļ, ka mums ir sva­rī­ga kva­li­ta­tī­va un ope­ra­tī­va pre­ču pie­gā­de līdz klien­ta sliek­snim. Ap­kal­po­jot vai­rāk ne­kā 1200 klien­tu ne ti­kai vairum­tirdz­nie­cī­bā, bet arī bu­dže­ta ie­stā­dēs, strā­dā­jam no Dau­gav­pils līdz Vents­pi­lij. Vai­rum­tirdz­nie­cī­bas bā­zē paš­laik ir gan­drīz 4000 pre­ču vie­nī­bu, bet Val­mie­ras vei­ka­lā — vai­rāk ne­kā 13000 no­sau­ku­mu. Sve­ces vien pār­do­dam vai­rāk ne­kā 50 ton­nu ga­dā. Sa­gā­dē dar­bo­ja­mies ar pre­ču pie­gā­dā­tā­jiem un arī pa­ši re­gu­lā­ri brau­cam, mek­lē­jam, ve­dam. Brau­cam uz Lie­tu­vu, Igau­ni­ju, Po­li­ju un pat Spā­ni­ju. La­ba­jos ga­dos uz­ņē­mu­ma ga­da ap­gro­zī­jums bi­ja vai­rāk ne­kā di­vi mil­jo­ni la­tu. Ta­gad ma­zāk. Īpa­šu­mā ir vei­kals Val­mie­rā un Rū­jie­nā, arī vai­rum­tirdz­nie­cī­bas bā­ze, ti­kai Stren­čos īrē­jam bi­ju­šā uni­ver­sāl­vei­ka­la ot­ro stā­vu.

Kas ir uz­ņē­mu­ma iz­aug­smes un sta­bi­li­tā­tes pa­ma­tā?

Uz­ņē­mēj­dar­bī­bas at­tīs­tī­ba no­ti­ka pa­kā­pe­nis­ki, at­bil­sto­ši fi­nan­si­ā­la­jām ie­spē­jām. Kre­dī­tu ban­kā ņē­mām ti­kai 2001. ga­dā Val­mie­ras vei­ka­la celt­nie­cī­bai. Ar eko­no­mis­ta iz­glī­tī­bu to iz­da­rī­tu āt­rāk un la­bāk, bet man pie­re­dzes ne­bi­ja, tā­dēļ uz priek­šu gā­ju pie­sar­dzī­gi. Vei­ka­la celt­nie­cī­bai aiz­ņem­tā sum­ma sa­stā­dī­ja ti­kai treš­da­ļu no fir­mas vēr­tī­bas. Arī ie­gul­dī­ju­mi vai­rum­tirdz­nie­cī­bā bi­ja sa­prā­tī­gi. Pirm­sā­ku­mi tai bi­ja pa­šu ga­rā­žā, tad ie­nā­cām bi­ju­šā RCP te­ri­to­ri­jā Rai­ņa ie­lā, kur dar­bo­jā­mies 200 kvad­rāt­met­ros. Tur āt­ri kļu­va par šau­ru. Tad ra­dās ie­spē­ja no pil­sē­tas paš­val­dī­bas vai­rum­tirdz­nie­cī­bai īrēt pla­šā­kas tel­pas Sta­ci­jas lau­ku­mā. Pa­ra­lē­li mek­lē­jām pie­mē­ro­ta īpa­šu­ma ie­gā­des va­ri­an­tus. Pirms trim ga­diem ie­gā­dā­jām īpa­šu­mā 4000 kvad­rāt­met­rus ze­mes un uz tās bi­ju­šo kar­tin­ga zā­li Mūr­mui­žas ie­lā. Uz­cē­lām tur pie­bū­vi, ie­rī­ko­jām arī gā­zes ap­ku­ri. Tur vai­rum­tirdz­nie­cī­bai at­vē­lē­ti jau 1400 kvad­rāt­met­ri, va­ja­dzī­bas ga­dī­ju­mā ie­spē­jams pa­pla­ši­nā­ties. Bei­dzot va­ram ru­nāt par kār­tī­gu, mūs­die­nī­gu vai­rum­tirdz­nie­cī­bu. Ne­sen arī lie­tu­vie­ši at­zi­na, ka esam vie­nī­gā vē­rā ņe­ma­mā māj­saim­nie­cī­bas pre­ču vai­rum­tirdz­nie­cī­bas bā­ze ār­pus Rī­gas. Te ir la­bi dar­ba un sa­dzī­ves ap­stāk­ļi per­so­nā­lam, pār­ska­tā­ma, ēr­ta pre­ču pie­gā­des un at­la­ses vi­de klien­tiem. Es­mu bi­jis dau­dzās vai­rum­tirdz­nie­cī­bas bā­zēs Lat­vi­jā, zi­nu — ne­kur nav tik per­fek­tas pre­ču kār­tī­bas.

Sta­bi­li­tā­ti ra­da tas, ka strā­dā­jam pa­ši sa­vos īpa­šu­mos, mums nav jā­mak­sā dār­gas no­mas mak­sas un ir iz­de­vies iz­vai­rī­ties no kre­dīt­sais­tī­bām. Šie ap­stāk­ļi ļauj pre­ces tir­got par ze­mā­kām ce­nām.

JĀNIS LILIENFELDS: — Kopš uz vai­rum­tirdz­nie­cī­bas bā­zes fa­sā­des esam uz­li­ku­ši jau pa ga­ba­lu pa­ma­nā­mu uz­rak­stu, mūs ir at­ra­dis ne viens vien jauns klients.

 

Kā jūs ko­men­tē­tu tei­cie­nu «kad­ri izšķir vi­su»?

SIA Val­rek no­drošina 55 dar­ba vie­tas. Tas ir ko­man­das darbs, un ta­jā ir daudz la­bu spē­lē­tā­ju, katrs zi­na sa­vu vie­tu un pie­nā­ku­mus. Dar­bi­nie­ku mai­nī­ba ir sa­lī­dzi­no­ši ne­lie­la. Div­des­mit ga­dos kā dar­ba de­vējs ti­kai rei­zi es­mu aiz­ka­vē­jis al­gas sa­mak­su. Tas bi­ja grū­ta­jos 90. ga­dos, kad al­gas die­nā Val­rek kon­tā bi­ja ie­nā­ku­ši ti­kai... 6 la­ti.

Val­mie­ras vei­ka­lu sek­mī­gi va­da In­ta Ozo­li­ņa, Rū­jie­nas — Il­ze Jan­so­ne, Stren­ču — Ai­ra Prie­dī­te, bet par vai­rum­tirdz­nie­cī­bas bā­zi at­bild mū­su zel­ta fonds Ive­ta Su­ha­re­va, kas SIA Val­rek strā­dā jau kopš 1992. ga­da. Ive­ta ir īs­tais cil­vēks sa­vā vie­tā, preč­zi­ne ar aug­stā­ko iz­glī­tī­bu. Vi­ņas un vi­ņas pa­do­to vei­kums ir pro­fe­si­o­nāls, tas aug­stu no­vēr­tēts arī Lat­vi­jas la­bā­kā tir­go­tā­ja kon­kur­sos 2006., 2008. un 2010. ga­dā.

SIA Val­rek iz­pild­di­rek­to­re Ru­ta Li­lien­fel­de tik­ko bi­ja Frank­fur­tē, Vā­ci­jā, ap­mek­lē­ja lie­lu māj­saim­nie­cī­bas pre­ču iz­stā­di, lai re­dzē­tu no­za­res jau­nā­kās ten­den­ces un pie­dā­vā­ju­mus, lai stip­ri­nā­tu eso­šos un di­bi­nā­tu jau­nus sa­dar­bī­bas kon­tak­tus.

KOMANDA.

Vai­rum­tirdz­nie­cī­bas bā­zes va­dī­tā­ja Ive­ta Su­ha­re­va ar sa­vē­jiem uz­sver, ka vai­rum­tirdz­nie­cī­bā ar pre­ču pie­dā­vā­ju­mu ir sva­rī­gi būt so­li priek­šā pir­cē­jiem, tie­ši tā­dēļ bā­zē pro­duk­ci­jas klās­tā paš­laik jau val­da pa­va­sa­ris un Liel­die­nas!

 

Kā ri­si­nāt pro­blē­mu, ka Lat­vi­jā paš­laik cits ci­tam ir pa­rā­dā?

Arī mums ir pa­rād­nie­ki. Lai arī esam uz­va­rē­ju­ši vai­rā­kas tie­sas prā­vas par pa­rā­du pie­dzi­ņu, ro­kas, kā teikt, to­mēr ir par īsām! Pa­rād­nie­ku uz­ņē­mu­mi pa­zi­ņo par mak­sāt­ne­spē­ju, un nau­das at­gu­vē­jiem nā­kas vien sa­mie­ri­nā­ties ar zau­dē­ju­miem. Mums tās nav ļo­ti lie­las sum­mas, un to­mēr tā ir at­tīs­tī­bai, jau­nām ie­kār­tām un pre­cēm at­ņem­ta nau­da.

Esat viens no re­ta­jiem vie­tē­jiem tir­go­tā­jiem, kas spē­cī­gas kon­ku­ren­ces ap­stāk­ļos pra­tis pa­stā­vēt par se­vi un jo­pro­jām sa­gla­bā­jis sa­vu ni­šu. Vai nau­dī­gu pre­ci­nie­ku ne­bi­ja?

Un kā­di vēl! Pat tik liel­ma­nī­gi, ka ar kā­ju dur­vīs ne­kau­nē­jās pa­zi­ņot: — Mums pa­tīk jū­su vei­ka­la at­ra­ša­nās vie­ta Val­mie­ras cen­trā, tā­dēļ mēs te nāk­sim pir­ma­jā stā­vā, bet jūs va­rē­siet pa­likt ot­ra­jā! Ne rei­zi vien va­ja­dzē­ja dros­mi, lai po­ten­ci­ā­la­jiem pār­pir­cē­jiem pa­teik­tu nē. Tirdz­nie­cī­bai te ir stra­tē­ģis­ki pa­rei­za vie­ta. Pre­ces plauk­tos ne­ie­gu­ļas, jo tir­go­jam to, ko pir­cē­ji pra­sa. Pir­mais mar­ke­tings bi­ja pa­vi­sam vien­kāršs: ja cil­vēks kā­du lie­tu vei­ka­lā mek­lē­ja, pār­de­vē­ja to tū­līt at­zī­mē­ja blok­no­tā. Ja ie­pre­tī pre­cei bi­ja sa­krā­ju­šies jau vai­rā­ki ķek­sī­ši, zi­nā­jām, ka tā tū­līt jā­sa­gā­dā. Tā pa­ma­zām sa­vā tūk­stoš un vie­na sī­ku­ma saim­nie­cī­bā esam uz­taus­tī­ju­ši pir­cē­jiem vē­la­mā­ko. Lie­la no­zī­me jo­pro­jām ir pār­de­vē­ja un pir­cē­ja ik­die­nas kon­tak­tiem. Liel­vei­ka­los šā­das cil­vē­cis­kas ko­mu­ni­kā­ci­jas pie­trūkst, tas arī ir viens no mū­su plu­siem.

Mā­ra Ro­ne 15. Februāris 2011 @  http://www.eliesma.lv      Jā­ņa Lī­ga­ta fo­to

~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~

 

Laureātu vidū – arī veikals Strenčos

 

Firmas "Valrek" saimniecības preču veikals Strenčos ieguvis laureāta titulu konkursā "Latvijas labākais tirgotājs 2010". Tajā piedalījās lielākoties Rīgas un citu lielo pilsētu veikali un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, tāpēc mazpilsētas tirgotāji par iegūto atzinību priecājas vēl jo vairāk.

Firmas “Valrek” saimniecības preču veikals Strenčos atzīts par laureātu Latvijas tirgotāju konkursā. Par to priecājas veikala kolektīvs: vadītāja Aira Priedīte (no kreisās) un pārdevējas Ginta Bergmane, Inguna Breidaka un Aija Mihailova.

 

Strenču saimniecības preču veikala īpašniece ir Valmieras firma "Valrek". "Neesam nekādi mazie, apkaimē otra tik liela veikala nav," teic veikala vadītāja Aira Priedīte.

Uz "Valrek" veikalu Strenčos cilvēki nākot pat ekskursijās, jo te ir daudz preču, ko apskatīt un izvēlēties sev vajadzīgo, stāsta pārdevējas.

Veikala klienti nav tikai vietējie iedzīvotāji. Te iepērkoties no Trikātas, Plāņiem, Jērcēniem, Ēveles, Sedas, Valkas, Smiltenes un citām vietām. Vasaras sezonā uzrodoties pat igauņi, jo līdz kaimiņvalstij nav tālu.

Strenču veikals ir vienīgais no bijušā Valkas rajona teritorijas, kas piedalījās konkursā "Latvijas labākais tirgotājs". Firmas "Valrek" īpašnieks pieteica savus veikalus Valmierā, Strenčos un Rūjienā un vairumtirdzniecības bāzi Valmierā.

"Labs veikals! Tur ir viss, kas vajadzīgs. Pārdevējas arī ir jaukas," jau tagad firmas "Valrek" saimniecības preču veikalu Strenčos atzinīgi vērtē strencēniete Laima Gurjānova. Tik plaša saimniecības preču piedāvājuma citur pilsētā neesot.

"Ja ko nevaram nopirkt uz vietas, tad braucam uz Valmieras tirgu," par iespēju iepirkties Strenčos kopumā saka L. Gurjānova. It īpaši tas attiecoties uz apģērbu un apaviem. Jauna apģērba tirgotavām Strenčos ir grūti pastāvēt. Šā gada sākumā jau slēgts maziņš veikals, kas darbojās tikai aptuveni gadu.

Sandra Pētersone 15.02.2011. @ www.ziemellatvija.lv